20 gadu ilga gaidīšana

Pēdējie 2 gadi finanšu tirgos, nemaz nerunājot par ekonomiku un ģeopolitiku, ir dāsni ar notikumiem un pārsteigumiem. Covid-19 izraisītais haoss lika mums piedzīvot negatīvās naftas fjūčeru cenas 2020. gada pavasarī. Centrālo banku un valdību stimulējušie pasākumi rezultējās ne tikai negaidītā rallijā riska aktīvos, bet arī ar inflācijas atgriešanos. Protams, problēmas pasaules tirdzniecībā (traucējumi piegāžu ķēdēs), Krievijas agresija Ukrainā un ieviestās sankcijas tikai pasliktināja situāciju pasaules ekonomikā un investoru noskaņojumā.

Inflācijai kļūstot par grēkāzi vairumam problēmu (galvenokārt, stagflācijai un iespējamai smagai ekonomiskai recesijai, kas noved līdz dziļam tirgus kritumam), lielākās pasaules centrālās bankas (CB) reaģēja līdzīgi, bet kā ierasts ar dažādiem ātrumiem. Un tā kā izskatās, ka Eiropas Centrālā banka ir vissliktākajā situācijā no visām “lielajām” CB, kā arī tā nedrīkst steigties ar agresīvo monetāro politiku, tas nevarēja neietekmēt vienotās valūtas vērtību. 12. jūlijā, pirmo reizi kopš 2002. gada, tirdzniecības monitori EUR/USD valūtas pārī vienā brīdī fiksēja paritāti. Tomēr, gribu norādīt, ka atšķirībā no negatīvām naftas fjūčeru cenām, kolosāliem valdību tēriņiem vai kara Eiropā, eiro vērtības kritums līdz paritātei pret ASV dolāru nav nekāds pārsteigums (par šādu iespēju Signet Bank regulāri ir rakstījusi ikmēneša apskatos). Nebūs arī pārsteigums turpmākais EUR/USD kursa vājums ar iespējamo kritumu tuvāk 0.80 atzīmei.

Interesanti, ka diez vai ir jāpārmet ECB tas, ka tā vilcinās un nevēlas celt likmes. Teorijā un praksē monetārā politika tik pat kā nevar ietekmēt piedāvājumu, t.i. uz dotu brīdi tā trūkumu atsevišķos tirgus segmentos, kas arī dzen inflāciju uz augšu.

ECB un monetārā savienība tagad cieš no tām problēmām, kuras jau sen ir zināmas un sen bija paredzamas – pie lielas krīzes monetārā savienība bez fiskālās integrācijas, nemaz nerunājot par fiskālās disciplīnas un uzstādītu principu ilggadējo ignorēšanu, kļūst par ļoti trauslu veidojumu. “Piemetīsim klāt” virkni citu ļoti nopietnu problēmu un nonāksim pie secinājuma, ka eiro paritāte pret dolāru ir pat kompliments vienotai valūtai. Bet, ja būsim pilnīgi godīgi, jau vairāk nekā dekādi izvēlēties favorītu starp eiro, dolāru vai dažām citām valūtām ir kā izvēlēties mazāk netīro kreklu no netīro kreklu kaudzes.